Elektroniskais pastiprinātājs ir ierīce, kura pastiprina signāla jaudu. Enerģija, lai pastiprinātu signālu, tiek ņemta no barošanas avota. Šīs ierīces galvenais uzdevums ir pārveidot ienākošā signāla amplitūdu uz lielāku, bet tā, lai izejošā signāla frekvence sakrīt ar ienākošā signāla frekvenci. Parasti pastiprinātājs modulē barošanas avota ienākošo signālu. Praktiski pastiprinātāji nav pilnīgi un to izmantošanai ir lieli trūkumi. Šie trūkumi ir:
Izvadīto signālu iespaido barošanas avots, kas var būtiski izmainīt to.
Pastiprinātāja ķēdei ir "atvērtās skavas" princips, kas ir atkarīgs no dažādiem parametriem (no pieauguma, no pagrieziena ātruma, no izvades pilnās pretestības, no sagrozījuma, no frekvenču joslas platuma, no signāla trokšņa koeficienta ...)
Daudzos mūsdienu pastiprinātājos tiek lietoti negatīvās atgriezeniskās saites paņēmieni, lai noturētu pieaugumu pie vēlamās vērtības.
